Vestermanes Sandras
NEIROZINĀTNE
NEIROZINĀTNE ir mācība par nervu sistēmu. Tradicionāli to atpazīst kā bioloģijas nozari.
Neirozinātnes un psiholoģiskie pētījumi par šo tēmu pēdējo 10 gadu laikā ir attīstījušies un radījuši jaunu izpratni par daudziem veidiem, kā smadzenes var ietekmēt cilvēka uzvedība, pieredze un psihofizioloģiski treniņi.
NEIROZINĀTNE
Tomēr tā ir starpdisciplināra nozare un pārklājas ar tādām nozarēm kā ķīmija, kognitīvās zinātnes, datorzinības, lingvistika, matemātika, inženierzinības, medicīna (ieskaitot neiroloģiju), ģenētiku un radniecīgās nozares kā fiziku, psiholoģiju un filozofiju.
Turklāt tā mijiedarbojas ar tādām nozarēm kā neiropedagoģija, neiroētika un neirotieslietas, neiroekonomika.
Bieži, paralēli NEIROZINĀTNES terminam, lieto arī terminu NEIROBIOLOĢIJA, situācijās, kurās runa ir par nervu sistēmas bioloģiju, tomēr ietverot arī psiholoģijas elementus.
Pētītas tiek ļoti dažādas NEIROZINĀTNES sfēras, piemēram, molekulārie, celulārie, attīstības, strukturālie, evolucionārie, kognitīvie, medicīniskie u.c. nervu sistēmas aspekti.
VIENĪGAIS, KO SMADZENES NEVAR, – NEMĀCĪTIES!
NEIROPLASTICITĀTE
Cilvēka smadzenes ir pastāvīgi mainīgs un ļoti dinamisks orgāns. Neiroplasticitāte nozīmē smadzeņu struktūras un funkciju pārmaiņas smadzenēs, ko panāk ar treniņiem un pieredzi. Smadzenes ir orgāns, kas mainās, reaģējot uz pieredzi.
Neirozinātnes un psiholoģiskie pētījumi par šo tēmu pēdējo 10 gadu laikā ir attīstījušies un radījuši jaunu izpratni par daudziem veidiem, kā smadzenes var ietekmēt cilvēka uzvedība, pieredze un psihofizioloģiski treniņi.
Šī parādība tiek pētīta dažādos līmeņos un dažādās nozarēs. Visi līdzšinējie pētījumi ļauj nonākt pie secinājuma, ka smadzenes nav statiskas, bet gan dinamiskas, un pārmaiņas turpina notikt visas dzīves laikā.
VISS, KO MĒS DARĀM, MAINA MŪSU SMADZENES!
NODERĪGA INFORMĀCIJA
Mēs nekad neesat par jaunu vai vecu, lai mainītu savus smadzeņu veselības ieradumus, kas izaicina un paaugstina mūsu smadzeņu kapacitāti, lai domātu un darbotos gudrāk. Tādēļ svarīgi atcerēties:
Pēdējās desmitgadēs notiek daudz atklājumu, kas radikāli maina to uzskatu kopumu, no kāda vadījās medicīna, psiholoģija un pedagoģija gadsimta sākumā. Ir vairāki pasaules mēroga projekti, kā Allen Brain Atlasprojekts, Human Brain Project, Human Brain Project Europe. Visas šīs iniciatīvas ir saņēmušas lielus finansējuma apjomus, lai iegūtu vairāk informācijas par šo mazatklāto, bet dzīvei tik nozīmīgo orgānu.
Pagaidām neirozinātne ir attīstības sākuma posmā, un joprojām, runājot par smadzenēm, ir vairāk nezināmā nekā zināmā, tomēr ir pazīmes, ka, apvienojoties jaunajām tehnoloģijām ar talantīgiem multinacionāliem starpdisciplināriem prātiem, smadzeņu izpēte attīstīsies straujiem soļiem un sniegs zināšanas, ko cilvēki varēs izmanot savā ikdienā un kas kalpos par pamatu sistēmiskām pieejām izglītībā, medicīnā, psiholoģijā.
Zinātne jau šobrīd var sniegt vērtīgas atziņas, kas varētu uzlabot dzīves kvalitāti daudziem miljoniem cilvēku.
Ir vērts atcerēties, ka mēs katrs pats lielā mērā ar saviem domāšanas, emociju, attieksmes un rīcības ieradumiem veidojam savu smadzeņu arhitektūru.
Un neirozinātne saka – MŪSU VARĀ IR ARĪ ŠO ARHITEKTŪRU PĀRPLĀNOT.
MŪSU VESELĪBA SĀKAS UN BEIDZAS AR MŪSU SMADZEŅU VESELĪBU
(Sandra Bond Chapman , PhD, „Make Your bramin Smarter” , Fee Press, 2013).
Mūsu smadzenes ir vissvarīgākais orgāns un atbalsta visu, ko mēs katru dienu darām, ieskaitot mūsu spēju domāt, mācīties, radīt, spriest, risināt problēmas, iztēloties, lemt vai plānot. Mums būtu jāsāk un jābeidz katra diena, domājot par to, cik labi mēs esam parūpējušies par savu smadzeņu veselību neatkarīgi no sava vecuma. Praktiski mēs paši varam darīt daudz vairāk, lai uzlabotu savu smadzeņu veselību nekā jebkuras citas ķermeņa daļas vai orgāna veselību.
Bez smadzeņu veselības mums nebūs veselības!
DAŽĀDI INFO AVOTI:
SMADZEŅU UZBŪVE
Dažādi interneta resursi par smadzeņu anatomiju un funkcijām
Par smadzeņu uzbūvi
Cilvēka smadzeņu anatomijas atlants
Smadzeņu anatomijas atlants
Smadzenes un prāts: dažādi raksti par smadzenēm
Smadzeņu uzbūve – bērnu smadzenes
Smadzenes – komandu centrāle
Lekcija – par smadzeņu uzbūvi
Zinātnieki izveido smadzeņu atlantu, pamatojoties uz gēnu aktivitāti
Cilvēka un dzīvnieku smadzeņu atlants
Pabeigts pirmais cilvēka smadzeņu mikrostruktūras atlants (2012)
Dzimumu atšķirības cilvēka smadzenēs
Smadzeņu valoda
SKOLOTĀJIEM
Labā un kreisā puslode klasē: lai labāk saprastu savas neiroloģiskās stiprās un vājās puses, mēs varam adaptēt nodarbību tā, lai tā sasniedz katru skolēnu.
Nodarbība: Satriecošas cilvēka smadzenes
Kā darbojas cilvēka smadzenes, video